Ketonu šķīdinātāji jāuzglabā vēsā, sausā un labi vēdināmā vidē, prom no tiešiem saules stariem un augstām temperatūrām, lai samazinātu šķīdinātāja iztvaikošanu un drošības riskus. Parastie ketonu šķīdinātāji, piemēram, acetons, metiletilketons (MEK), metilizobutilketons (MIBK) un cikloheksanons, parasti ir dažādās pakāpēs gaistoši; dažiem ir zems uzliesmošanas punkts, un tie var viegli veidot uzliesmojošus tvaikus. Līdz ar to uzglabāšanas vietas ir jātur prom no atklātas liesmas, siltuma avotiem un dzirkstelēm, un tās ir jāaprīko ar atbilstošām ugunsdzēsības iekārtām saskaņā ar attiecīgajiem drošības noteikumiem. Produktiem, kas paredzēti ilgstošai uzglabāšanai, uzmanība jāpievērš apkārtējās temperatūras svārstībām, lai novērstu spiediena palielināšanos tvertnēs, ko izraisa karstums.
Uzglabāšanas laikā šķīdinātāji jāglabā cieši noslēgtos, saderīgos traukos, lai novērstu noplūdes, iztvaikošanu vai piesārņojumu ar ārējiem piemaisījumiem. Tvertnēm jābūt skaidri marķētām ar produkta nosaukumu, ķīmisko identifikāciju un attiecīgo informāciju par bīstamību; tās arī regulāri jāpārbauda, vai nav korozijas, bojājumu vai blīvējuma bojājumu pazīmes. Dažāda veida ketonu šķīdinātāji ir jānodala, pamatojoties uz to ķīmiskajām īpašībām, nodrošinot, ka tie netiek uzglabāti kopā ar spēcīgiem oksidētājiem vai citām nesaderīgām vielām. Pārsūtot vai pārsaiņojot šķīdinātājus, ir jāīsteno atbilstoši antistatiskie pasākumi un jāizmanto atbilstošs aprīkojums, lai samazinātu statiskās elektrības uzkrāšanās izraisīto ugunsgrēka risku.
Ketonu šķīdinātāju uzglabāšanas pārvaldībai par prioritāti jānosaka arī reakcija uz noplūdi, personāla aizsardzība un kārtējās pārbaudes. Uzglabāšanas vietām jābūt labi vēdinātām, lai novērstu tvaiku uzkrāšanos, un tām jābūt aprīkotām ar nepieciešamajām brīdinājuma zīmēm un avārijas reaģēšanas ierīcēm noplūžu gadījumā. Personālam ir jāpārzina produkta drošības datu lapa (SDS) un jāapmāca, kā rīkoties ārkārtas situācijās, piemēram, noplūdes vai ugunsgrēka gadījumā. Pēc atvēršanas tvertnes nekavējoties atkārtoti jānoslēdz un jāpārvalda saskaņā ar norādītajiem uzglabāšanas nosacījumiem un derīguma termiņu. Konkrētas uzglabāšanas temperatūras, prasības konteineriem un drošības pasākumi jānosaka, pamatojoties uz šķīdinātāja veidu, produkta specifikācijām un piemērojamajiem vietējiem noteikumiem, lai nodrošinātu drošu un stabilu uzglabāšanas vidi.
