Estera šķīdinātāji ir organisko savienojumu klase, kas satur esteru grupu (-COO-); izplatītākie piemēri ir etilacetāts, butilacetāts un etillaktāts. To ekoloģiskos raksturlielumus galvenokārt nosaka tādi faktori kā ķīmiskā struktūra, nepastāvība, toksicitāte, bioloģiskā noārdīšanās un emisijas, kas rodas to ražošanas un lietošanas laikā. Salīdzinot ar dažiem tradicionālajiem augsta riska šķīdinātājiem, dažiem esteru šķīdinātājiem ir labāka bionoārdīšanās spēja; pareizi lietojot un likvidējot, tie var palīdzēt samazināt kopējo vides slogu. Piemēram, etilacetātam ir raksturīgs augsts iztvaikošanas ātrums, savukārt etillaktātam ir spēcīgs bioloģiskās noārdīšanās potenciāls. Tomēr ne visi esteru šķīdinātāji ir zema riska vielas; to īpašā ietekme uz vidi ir jānovērtē katrā gadījumā atsevišķi atkarībā no konkrētā produkta.
Estera šķīdinātājus plaši izmanto tādos lietojumos kā pārklājumi, tintes, līmvielas, tīrīšanas līdzekļi un ķīmisko vielu ražošana. Tā kā tie spēj izšķīdināt sveķus, eļļas un citas organiskas vielas, tās var kalpot kā alternatīvas tradicionālajiem šķīdinātājiem, kas rada lielāku risku videi vai cilvēku veselībai. Vides apsvērumi, izvēloties šķīdinātāju, attiecas ne tikai uz pašas vielas toksicitāti un bioloģisko noārdīšanos, bet arī uz gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijām, enerģijas patēriņu, pārstrādājamību un atkritumu apglabāšanas metodēm. Piemēram, lai gan etilacetāts un butilacetāts ir ļoti piemēroti rūpnieciskai lietošanai, tie tiek klasificēti kā GOS. To iztvaikošana var veicināt piezemes ozona un fotoķīmiskā smoga veidošanos; tādēļ ir jāievieš atbilstoši izplūdes gāzu kontroles pasākumi tādos lietojumos kā krāsošana un drukāšana.
Lai novērtētu esteru šķīdinātāju ekoloģiskos raksturlielumus, nepieciešams visaptverošs novērtējums, kas pārsniedz vienkāršu bioloģisko noārdīšanos, ietverot tādus faktorus kā iztvaikošanas ātrums, ekotoksicitāte, arodekspozīcijas riski un visa dzīves cikla ietekme. Rūpnieciskajā praksē ietekmi uz vidi var mazināt, izvēloties zemāka riska šķīdinātājus, optimizējot sastāvus, izmantojot slēgtas iekārtas, atgūstot gaistošos šķīdinātājus un nodrošinot pareizu atkritumu šķidrumu apstrādi. Lietojumprogrammām, kurām ir noteiktas vides prasības, ir svarīgi iepazīties ar produkta drošības datu lapu (SDS), tehniskajām specifikācijām un attiecīgajiem normatīvajiem standartiem, lai izvēlētos paredzētajam lietojumam piemērotāko produktu. Jāņem vērā, ka zema toksicitāte, bionoārdīšanās un zems GOS saturs ir atšķirīgi jēdzieni; tādēļ nevar secināt, ka estera šķīdinātājam ir vispārēja vides priekšrocība, pamatojoties tikai uz kādu no šiem kritērijiem.
